Senākā Rīgā kaltā monēta

Feniņš, kalts kā brakteāts Rīgas bīskapijā pēc 1211. gada, bīskapa Alberta fon Bukshēvdena (1199–1229) laikā. Senākā Rīgā kaltā nauda. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.

Interesanti fakti par Latvijas naudu: Varēja būt franks un santīmi, nevis lats un santīmi!

1921. gada 14. jūnijā Satversmes sapulcē izskatīja likumprojektu par zelta franku un Latvijas naudas nosaukums netika izšķirts. Finanšu ministrija un Satversmes sapulces Finansu un budžeta komisija sliecās nosaukt naudas pamatvienību par franku un tās simtdaļu par santīmu. Tika pārrunāti arī termini "ozols" un "zīles", "saule" un "austra", "līga" un "daile", "dižā" un "sīkā", latva.

Terminu "lats" kritizēja, jo tas sasaucoties ar izejmateriālu latām (latiņa!), bet tolaik gāja vaļā spekulācija ar kokmateriāliem, tāpat kā šodien. Gala vārds piederēja Zigfrīda Meierovica vadītajam Ministru kabinetam.

Vairāk par Latvijas Naudas vēsturi lasiet ŠEIT.

Latvijas 1 un 2 eiro monētas dizains.

Uz Latvijas 1 un 2 eiro monētu reversa ir attēlots tautumeitas portrets ("Milda"), kurš pirmo reizi paradījas 1929. gadā uz pirmskara Latvijas Republikas 5 latu monētas.

Mākslinieks par modeli tautumeitas tēlam izvēlējās Valstspapīru spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900–1977), kuras jaunība, skaistums un sirdsskaidrība valdzināja daudzus, arī R. Zariņu, kurš viņu vairākkārt portretējis.

2013. gada 31. jūlijā naudas kaltuvē Štutgartē, Vācijā svinīgi uzsākta Latvijas eiro monētu kalšana.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien naudas kaltuvē Štutgartē, Vācijā, iedarbināja monētu izgatavošanas iekārtas, svinīgi uzsākot Latvijas eiro monētu kalšanu.

Latvijas eiro monētas rotās pieclatnieka tautumeita, bet centus – lielais un mazais Latvijas ģerbonis. 1 un 2 eiro monētu grafisko dizainu veidojis Guntars Sietiņš, bet eiro centu grafisko dizainu – Laimonis Šēnbergs. Tautas ideju konkurss par Latvijas eiro monētu dizainu notika jau 2004. gadā, un jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikums – to gan sašaurinot – tagad likts lietā. Monētu sagatavošanā ir ieguldīts liels mākslinieku un naudas kalšanas speciālistu darbs, lai Latvija, kā ierasts, varētu lepoties ar dizainiski augstvērtīgu naudu, kas būs maksāšanas līdzeklis visās eiro zonas valstīs.

Pasākumā Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē (Staatliche Münzen Baden-Württemberg) piedalījās šīs federālas zemes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Ingo Rusts, kaltuves vadība, kā arī Latvijas eiro monētu sagatavju ražotājfirmu pārstāvji. Monētu ražošanas sākšanu iemūžināt bija aicinātas arī Latvijas lielākās televīzijas, kā arī vairāku Vācijas mediju pārstāvji.

Uzrunājot sanākušos, I. Rimšēvičs uzsvēra, ka šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Latvijai. Ceļš līdz eiro ieviešanai bija ilgs – desmit gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka sadarbība ar Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvi ir bijusi ļoti sekmīga, un tas ļauj ar optimismu skatīties nākotnē.

Kaltuves direktors Peters Hūbers atzina, ka Latvijas Banka ir ļoti prasīgs klients, bet Bādenes-Virtembergas kaltuvei ir pietiekami pieredze un profesionālās zināšanas, lai spētu strādāt ar pašiem sarežģītākajiem pasūtījumiem. Iepriekš kaltuve sadarbojusies ar Latvijas Banku gan īpašo vienlatnieku, gan apgrozības monētu kalšanā.

Kopumā divās Bādenes-Virtembergas kaltuvēs nokalti 12 miljardi eiro monētu. 20 naudas preses paredzētas apgrozības monētu kalšanai, astoņas – kolekciju monētām un medaļām.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms pastāstīja, ka, lai nodrošinātu gan apgrozībā esošo lata monētu nomaiņu, gan rezervi eiro aprites nodrošināšanai 2013. - 2014. gadā, būs nepieciešami 400 miljoni dažāda nomināla eiro monētu (svara vienībās izsakot – ap 1600 tonnu).

Lai arī tuvākie pāris mēneši līdz eiro ieviešanai būs saspringti gan Latvijas Bankai, gan kaltuvei, Blūms ir pārliecināts, ka naudas nomaiņas process noritēs raiti un bez lielām problēmām.

Latvijas eiro monētas, kas nepieciešamas pārejai un pirmajam apgrozības gadam, tiks kaltas divās minētās kaltuves ražotnēs – Štutgartē un Karlsrūē. Šī konkursā izvēlētā kaltuve iepriekš ir kalusi vairākas lata apgrozības monētas, piemēram, abus 2012. gada īpaša dizaina vienlatniekus ar ezi un Ziemassvētku zvaniņiem, kā arī aptuveni 40% no visām Vācijas eiro monētām.

Papildu informācija:

Tautas ideju konkurss par Latvijas eiro monētu dizainu notika 2004. gadā. Tautas ideju konkursā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot tautumeitas portretu, Brīvības pieminekli un Latvijas ģerboni. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās zīmes, kas koncentrēti simbolizē Latviju, tās pamatvērtības - mūsu tautas Tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Šaurāk nekā sākotnēji iecerēts, tomēr šis uzstādījums saglabājas arī apstiprinātajos paraugos: eiro rotās mūsu naudas dizaina lepnums – pieclatnieka tautumeita, bet centus – lielais un mazais Latvijas ģerbonis.

Eiro monētām Eiropas puse – tā, kurā redzams arī tās nomināls, – visās eirozonas valstīs ir vienāda, bet nacionālās jeb valsts puses – atšķirīgas. Visu valstu monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eiro zonā. Apgrozībā eiro zonā ir astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas – 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā lata un santīmu monētām.

Lai Latvijas iedzīvotāji savlaicīgi iepazītu jauno naudu, Latvijas Banka organizēs informatīvus pasākumus, turklāt no 2013. gada 10. decembra būs pieejami eiro monētu sākumkomplekti. Tajos būs visu nominālu eiro monētas – viens komplekts 10 latu vērtībā jeb 14 eiro un 23 centi. Tie būs nopērkami komercbankās, 302 Latvijas Pasta nodaļās un Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Kolekciju monētas (līdz šim tās saucām par piemiņas un jubilejas monētām) tiks izlaistas ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā kā līdz šim. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū. Šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. To nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, ar 5 vai 10 eiro nominālu).

Katru gadu katra dalībvalsts var izlaist arī divas īpašās (piemiņas) 2 eiro monētas, kas veltītas valsts, Eiropas pasaules nozīmes notikumiem. Papildus var tikt izlaista vēl viena 2 eiro monēta kāda kopēja Eiropas Savienības valstu projekta ietvaros.

Lata jubilejas monētas, kas vēl nebūs izpārdotas, Latvijas Banka turpinās tirgot kā numismātikas priekšmetus, kam nav maksāšanas līdzekļa statusa.

Eiro banknotes visā eirozonā ir vienādas. Banknotes Latvijas vajadzībām atsevišķi nedrukās, bet aizņemsies no kādas centrālās bankas Eirosistēmā, un turpmākajos gados atdos, kad banknotes plānotā kārtībā tiks drukātas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas plāniem. Vēlākās banknošu izgatavošanas un piegādes izmaksas lēšamas aptuveni 7.1 miljona latu apmērā.

Pievienojoties eirozonai, Latvijas Banka nodrošinās pāreju uz eiro kā maksāšanas līdzekli gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, lai bez pārrāvuma turpinātu raitu naudas apriti valstī. Procesa redzamākā, kā arī izmaksu ziņā nozīmīgākā daļa ir banknotes un monētas – Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu.

2013. gada novembrī un decembrī Latvijas Banka saviem tiešajiem klientiem – komercbankām – piegādās eiro banknotes un monētas. Bankas savukārt būs gatavas no 10. decembra eiro skaidro naudu sākt piegādāt saviem klientiem – uzņēmumiem, veikaliem, bet iedzīvotājiem tirgot eiro monētu sākumkomplektus. Jāņem vērā, ka līdz 2014. gada 1. janvārim eiro monētas ar Latvijas simboliem un pirms pārejas datuma piegādātās eiro banknotes vēl nebūs maksāšanas līdzeklis. Un vērts atcerēties: par vienu latu saņemsim 1.42 eiro (to iegūstam dalot 1 latu ar Latvijas bankas noteikto kursu 0.702804).

Pārejas laikā no 2014. gada 1. janvāra skaidrā nauda būs apmaināma Latvijas komercbankās (pusgadu), Latvijas Pasta nodaļās, kas atrodas mazāk apdzīvotās vietās, kurās nav banku filiāļu vai bankomātu (trīs mēnešus), Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Liepājā un Daugavpilī (neierobežotu laiku).

No 2014. gada 1. janvāra sakrātās skaidras naudas monētas ("cūciņu" saturu) bez maksas un apjoma ierobežojumiem varēs apmainīt komercbankās. Ja nepieciešams, monētas pret (lata) banknotēm samainīt ātrāk, Latvijas Bankā to varēs paveikt jau no 2013. gada 1. oktobra – bez ierobežojumiem un komisijas maksas.

Intensīvākais pārejas posms daudziem skaidras naudas apritē iesaistītajiem būs latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periods: no 2014. gada 1. janvāra līdz 14. janvārim. Latu īpašnieki tad varēs maksāt gan latos, gan eiro, bet atlikums no latiem tiks izdots eiro. Paredzēti arī daži izņēmumi, piemēram, satiksmes autobusi, kur maiņas naudu drīkstēs izdot arī latos.

Avots: bank.lv

Pēdējais īpašais apgrozības vienlatnieks taps Austrijas kaltuvē.

Pirms nākamgad plānotās latu nomaiņas ar eiro pēdējā īpašā viena lata apgrozības monēta tiks kalta Austrijā.

Latvijas Bankas izsludinātajā konkursā par īpašās viena lata apgrozības monētas izgatavošanu un piegādi par uzvarētāju atzīta Austrijas kaltuve "Münze Österreich AG". Pakalpojuma plānotā līgumcena - 30 729,41 lats bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Atklātā konkursā par īpašās viena lata apgrozības monētas izgatavošanu un piegādi tika saņemts viens piedāvājums.

Savā tvitera kontā centrālā banka informē, ka pēdējā īpašā vienlatnieka tēma ir saistīta ar pāreju uz eiro, sīkāku informāciju neatklājot, "lai paliek intriga". Ar novembrī gaidāmo latu "godam noslēdzam tradīciju", norāda Latvijas Banka.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis iepriekš informēja, ka šis vienlatnieks būs kārtējais sevišķā dizaina lats, kādus līdz šim ik gadu centrālā banka laidusi apgrozībā ap vasaras un ziemas saulgriežiem. Šogad tradīcija tiek turpināta, gada otro jauno vienlatnieku laižot apgrozībā jau rudenī un paredzot tam mazāku tirāžu. Plānotā monētas tirāža - 500 000.

Jau ziņots, ka pirms vasaras saulgriežiem Latvijas Banka laida apgrozībā viena lata apgrozības monētu ar kokles attēlu reversā. Monētas kopējā tirāža - viens miljons.

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai šogad rit divpadsmitais gads. Tradīciju sāka monēta ar stārķi.

Nākamgad Latvija pievienosies eirozonai. Latvijas Banka jau informējusi, ka īpašo apgrozības monētu tradīcija pastāv arī eirozonā, kur katra valsts reizi gadā var emitēt divas divu eiro piemiņas (apgrozības) monētas, kuras izmantojamas kā maksāšanas līdzeklis visās eirozonas valstīs. Par šo monētu dizainu un emisiju atbildīga katra atsevišķā eirozonas valsts.

Avots: delfi.lv

Latvijas eiro monētu sākumkomplektus varēs iegādāties decembrī.

Latvijas eiro monētu sākumkomplekti Latvijas Bankā, kredītiestādēs un Latvijas Pastā iedzīvotājiem būs pieejami no 10.decembra, liecina informācija valdībā apstiprinātajos Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna grozījumos.

Sākumkomplekti tiks nodrošināti no 10.decembra, lai izpildītu Eiropas Komisijas ieteikumu, ka iedzīvotājiem jārada iespēja iegādāties eiro monētu komplektus trīs nedēļas pirms pārejas uz eiro.

Plānots, ka eiro monētu sākumkomplekti būs desmit latu jeb 14,23 eiro vērtībā, savukārt uzņēmējiem būs pieejami sākuma komplekti 200 eiro apmērā.

Iedzīvotāju eiro sākumkomplektā būs divas divu eiro monētas, četras viena eiro monētas, septiņas 50 eiro centu monētas, astoņas 20 eiro centu monētas, septiņas desmit eiro centu monētas, piecas piecu centu monētas, sešas divu centu monētas, kā arī sešas viena eiro centa monētas.

Tāpat eiro ieviešanas plāns paredz, ka banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama trīs mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – 302 LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – kredītiestādēs un neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas – Latvijas Bankā.

Avots: db.lv